Kad standarta noteikumi nestrādā

Kad standarta noteikumi nestrādā

Pirms devos uz Portugāli 2010. gadā, man bija jāapmeklē trīs dienu seminārs, kas saucas “Pre-departure training”. Tas ir obligāts treniņš visiem, kas dodas Eiropas brīvprātīgajā darbā (EBD). Tajā mums mācīja visādas gudrības par EBD un ar to saistītām lietām taču ne tikai par to vien. Bez tā visa, ir kas tāds, kas man kopš šī semināra ir dziļi iesēdies atmiņā. Tas bija jautājums par noteikumu uzstādīšanu.

Pati par sevi, noteikumu uzstādīšana nereti sevī ietver sava veida izaicinājumu, jo kas tad ir noteikumu izstrādāšanas galvenais mērķis? Protams, lai tos ievērotu visi uz kuriem tie attiecas. Šis seminārs nebija izņēmums, kad nonācām līdz noteikumu izstrādāšanai visiem semināra dalībniekiem. Parasti, kad tiek uzsākta noteikumu izstrāde, cilvēki sāk bārstīt tādus terminus kā: savstarpējā cieņa, tolerance, empātija bla, bla, bla… Nereti vēl piemetinot frāzes, “Tas taču ir pats par sevi saprotams”. Realitāte daudzkārt ir pierādījusi, ka nekas uz šīs pasaules nav pats par sevi saprotams, vismaz ne cilvēku savstarpējo attiecību ziņā.

Ja tu lietas izproti vienā veidā, tad tas nebūt nenozīmē, ka pārējie teju septiņi miljardi pasaules iedzīvotāju izprot šīs lietas tieši tā pat. Tas man lika aizdomāties par to, ka šis varētu būt viens būtisks iemesls, kādēļ liela daļa iekšējo kārtības noteikumu vienkārši nestrādā. Jo katram cilvēkam par šiem noteikumiem ir atšķirīga izpratne. Pat tāds, šķietami vienkāršs jautājums kā kārtības uzturēšana darba vietā, katram nozīmēs ko citu, un tu nekādā gadījumā nevarēsi pierādīt, ka otram nav taisnība, jo tas ir veids, kā viņš šo vārdu “kārtība” izprot.

Nākošreiz, kad būs tāda nepieciešamība izstrādāt noteikumus, būtu lietderīgi ievērot vienu no svarīgākajiem nosacījumiem noteikumu sagatavošanas procesā – esi konkrēts un specifisks. Tas tev nodrošinās to, ka šie jaunizstrādātie noteikumi precīzi tiks ievēroti vismaz no 80 procentiem darbinieku puses. Kā otrs nosacījums, kas nodrošinātu augstāku atbildības līmeni par noteikumu ievērošanu, noteikumu izstrādē iesaisti cilvēkus, uz kuriem šie noteikumi attieksies vislielākā mērā. Viņiem būs vieglāk ievērot to, ko paši personīgi būs apņēmušies.

Ja nu gadījumā bez terminu lietošanas nu nekādi nevar iztikt, tad noteikti ieteiktu pārliecināties, vai visi šos terminus izprot vienādi. Un neļauj sevi apmānīt ar ierasto atbildi uz jautājumu – “Vai visi zina ko nozīmē…?” – “Jā, protams, kurš gan to nezina!” Jo patiesībā lielai daļai cilvēku nav ne mazākās nojausmas, kas tas ir, lai kas tas arī nebūtu. Tas, kas šajā treniņā atklājās, saistībā ar noteikumu uzstādīšanu citiem, nav nekas oriģināls vai neparasts, taču visvairāk pārsteidz tas, cik maz cilvēku par šīm lietām ko zina.

Zelta Likums ir tāds, ka nav nekāda Zelta Likuma.Džordžs Bernards Šovs

Scroll To Top