23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu (Grāmatas apskats)

23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu (Grāmatas apskats)

Sākot lasīt grāmatu “23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu”, šķita, ka tā būs nedaudz par sarežģītu vidusmēra lasītājam, tomēr tajā izklāstītās pamatidejas ir viegli uztveramas un, kas ir ne mazāk svarīgi, reālajā dzīvē saskatāmas. Šajā grāmatā autors vēlas vērst sabiedrības uzmanību uz faktu, ka mēs, kā iedzīvotāji, no valdības puses nereti tiekam maldināti, tādēļ viņš aicina palūkoties uz notiekošo bez “rozā brillēm”, lai ieņemtu kā autors to sauc – “aktīvu ekonomisko pilsoņa pozīciju”. Tas nozīmē, pieprasot pareizu rīcību no tiem, kam ir iespējas un pilnvaras pieņemt lēmumus.

Taču no otras puses, valdība ļoti daudz dara arī mūsu kā pilsoņu labā. Ņemot vērā mūsdienu sarežģīto pasauli, valdība ievieš dažāda veida regulējumus un likumus, lai mums, veicot mūsu ikdienas gaitas, būtu daudz vieglāk pieņemt lēmumus, tostarp lēmumus, kas saistīti ar tik sarežģītu jomu kā finanses.

Valdības regulēšana bieži darbojas – īpaši tādās sarežģītās jomās kā modernais finanšu tirgus – nevis tāpēc, ka valdībai ir labākas zināšanas, bet gan tāpēc, ka valdība ierobežo izvēles iespējas un līdz ar to arī esošās problēmas sarežģītību, tādējādi samazinot iespēju, ka kaut kas var noiet greizi.

Citiem vārdiem – mūsu spēja spriest par lietām, kas tieši skar mūs, ir salīdzinoši ierobežota tā iemesla dēļ, ka mums ir ierobežotas spējas apstrādāt mums pieejamo informāciju. Noteikumi mums ir vajadzīgi ne tāpēc, ka valdība noteikti zinātu labāk. Mums tie ir vajadzīgi tāpēc, lai pazemīgi atzītu savas ierobežotās prāta spējas.

Grāmatā tiek parādīts, ka tāda koncepcija, kā brīvais tirgus nepastāv un nevar pastāvēt, jo

katrā tirgū ir kādi noteikumi un robežas, kas limitē izvēles brīvību. Tirgus šķiet brīvs vienīgi tāpēc, ka mēs pašsaprotami pieņemam tajā slēptos ierobežojumus, nespējot tos saskatīt.

Respektīvi, beidzot ir jāpieņem fakts, ka ekonomika nav eksaktā zinātne, bet gan politiska nodarbe, un jo ātrāk cilvēki atbrīvosies no ilūzijas par tirgus objektivitāti, jo ātrāk spēs saprast kapitālisma būtību un tādējādi arī savu vietu tajā.

Visbeidzot grāmatā tiek aplūkoti arī neviennozīmīgie bagāto un nabadzīgo valstu atšķirības rādītāji, jo īpaši ekonomikas jomā, norādot uz faktu, ka nabadzīgās valstis pārāk bieži pieņem par pareizu to politiku, kuru tām iesaka īstenot lielās valstis ar tādām finanšu institūcijām priekšgalā kā Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka. Par līdzīgiem jautājumiem spriež arī Ēriks S. Reinerts savā grāmatā “Kā bagātās valstis kļuva bagātas… un kāpēc nabadzīgās valstis paliek nabadzīgas”.

Autors ir pārliecināts, ka

nabadzīgās valstis nabadzīgas padara nevis uzņēmējdarbības enerģijas trūkums personiskā līmenī, bet gan tas, ka nav produktīvu tehnoloģiju un attīstītas sociālās organizācijas, īpaši modernu firmu, savukārt bagātās valstis padara bagātas to spēja novirzīt individuālo uzņēmēja enerģiju kolektīvā uzņēmējdarbībā.

Kopumā grāmata “23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu” ir visnotaļ interesanta lasāmviela, jo īpaši tiem, kuri pievēršu uzmanību notiekošajam mums apkārt, lai pieņemtu apzinātu un līdz ar to arī kvalitatīvāku lēmumu ikvienā jomā, jo īpaši, kas skar mūsu pašu finanses.

Par autoru

Hadžūns Čangs ir Kembridžas Universitātes ekonomists, kurš pēdējos divdesmit gadus pētījis ar ekonomisko attīstību un globalizāciju saistītus jautājumu. Viņš ir bijis arī Pasaules Bankas, Āzijas Attīstības Bankas, dažādu ANO aģentūru, kā arī Japānas, Lielbritānijas, Brazīlijas, Kanādas, Dienvidāfrikas un Venecuēlas valdību konsultants.

Autors: Hadžūns Čangs
Nosaukums: 23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Izdošanas gads: 2013
Tulkojums latviešu valodā: Jānis Barons
Redaktors: Daina Grūbe
Zinātniskais redaktors: Ivars Brīvers
Lappušu skaits: 304
ISBN: 978-9934-0-2925-7

 uzzini-cenu

Scroll To Top