Kapitāls (Grāmatas apskats)

Kapitāls (Grāmatas apskats)

Šodien notiekošās pārmaiņas moderno cilvēku mudina arvien vairāk iesaistīties precedentu meklējumos, kas aprakstīti dažādu klasiķu darbos, ar mērķi gūt atbildes uz to – kā rīkoties tālāk. Bez uzmanības neizpaliek arī pirms pusotra gadsimta Kārļa Marksa sarakstītā kritika politiskajai ekonomijai, un ne bez iemesla, jo tā no tiesas tiek uzskatīta par strādnieku šķiras Bībeli, kura būtu jāstudē ikvienam bez izņēmuma, jo īpaši šodien, kad sabiedrība atrodas pie lielu pārmaiņu sliekšņa.

Uzskatu par pienākumu uzreiz pabrīdināt, ka “Kapitāls” nav populārzinātniska rakstura grāmata, bet gan nopietns, uz faktiem balstīts kritisks kapitālistiskās ražošanas izvērtējums, kas nesagatavotam lasītājam var nebūt viegli uztverams. Manuprāt, tas ir tikai un vienīgi adekvāti, jo šodienas situāciju mēs arī nevarētu vērtēt kā vienkāršu, tāpēc “Kapitāls”, ja to studē lēnām un vairākas reizes – gluži kā Bībeli tās tradicionālajā izpratnē, noteikti sniegs padziļinātu izpratni dažādu likumsakarību kontekstā un dos zināmu mājienu tam, kā situācija varētu attīstīties turpmāk, jo, kā mēs jau labi zinām, viss šajā pasaulē notiek cikliski.

Grāmata lieliski parāda to, kā atsevišķas, sākumā it kā pēc to būtības nevainīgas idejas un likumprojekti, beigās izvēršas par lielāko postu cilvēces vēsturē, un jāatzīst, ka šo postu lielākoties izraisa cilvēku atšķirīgā izpratne un līdz ar to arī rīcība. Tajā ļoti labi, uzskatāmi un galvenokārt hronoloģiski parādīta ražošanas attīstība no vienkāršiem amatniekiem uz manufaktūru un visbeidzot līdz lielrūpniecībai, kas brīžiem ar to laiku situācijas aprakstu pārsteidz lielās līdzības ziņā ar to, ko šodien piedzīvojam mēs paši (neskatoties uz to, ka grāmata pirmo reizi izdota 1867. gadā).

Kā ieskats tam, kā cilvēki labu ideju pārvērta nejēdzībā, varētu kalpot ideja par naudu kā maiņas līdzekli. Sākumā cilvēki ražoja lietas, lai maiņas rezultātā tās varētu apmainīt pret citām precēm. Tā kā katrs amatnieks ražoja atšķirīgu preci, bija grūti tās novērtēt, tāpēc starp šiem gala produktiem vidū tika ielikta nauda, kas palīdzētu noteikt maiņas aktā iesaistīto preču vērtību attiecības. Vēlāk pašas naudas vērtība tika piesaistīta zeltam kā vērtības mēram. Tas viss, līdz pat šim punktam, ir tikai un vienīgi lielisks un apsveicams progress, taču vienā rāvienā paši cilvēki to visu sagrauj, par mērķi nostādot ne vairs preces maiņu, lai iegūtu citu preci, bet kā gala produktu cilvēki arvien biežāk sāka izvēlēties naudu – to taču varēja pārvērst jebkurā citā precē! Tā visa rezultātā tika izraisīta virkne citu ekonomisko attiecību transformāciju, kas cilvēku dzīvi nebūt nepadarīja vieglāku, kā tas iesākumā varbūt bija domāts… Šādi un līdzīgi ekonomisko un politisko attiecību vēsturiski atgadījumi un to skaidrojumi, protams, krietni padziļinātākā formā, nekā manis sniegtajā piemērā, ir atrodami viscaur Kārļa Marksa darbā.

Un visbeidzot – vislielākā kļūda, kuru mūsdienu cilvēks savās domās varētu pieļaut, ir tā, kuru pieļāva liela daļa “veco” ekonomistu –

viņi neizprata ekonomisko likumu dabu, uzskatīdami, ka šie likumi ir vienveidīgi ar fizikas un ķīmijas likumiem (ka tie ir nemainīgi), bet, tikko dzīve izgājusi no vienas stadijas un iegājusi citā stadijā, to sāk pārvaldīt jau citi likumi.

Tā kā liela daļa cilvēku ir pārliecināti, ka šobrīd pastāvošā kārtība vairs nevar funkcionēt, uzskatu, ka tie, kuri kaut ko zinās par alternatīvām sabiedrības pastāvēšanas formām, no turpmākajām krīzēm iznāks ja ne gluži kā ieguvēji, tad kā mazāki zaudētāji jau nu noteikti.

Grāmatas paveiktais

Viņa doma ietekmējusi miljoniem cilvēku dzīves un atstājusi dziļu un visaptverošu ietekmi daudzas modernās sabiedrības jomās kā, piemēram, vēsturē, socioloģijā, ekonomikā, filozofijā un mākslā. Daudzas viņa idejas, līdzīgi kā daudzu citu klasiķu idejas, tagad jau ir kļuvušas par kultūras mantojumu un neatraujamu tās sastāvdaļu. Komentāri, kritikas un viņa darbu skaidrojumi ir tikpat bagātīgi cik viņa paša darbi – tiem ir veltīti vairāki tūkstoši grāmatu.

Par autoru

Kārlis Markss (1818.-1883.) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, politekonomists un revolucionārs. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš kļuva par tieslietu studentu Bonnas universitātē, kur uzvedās diezgan nevaldāmi, un pēc tēva pavēles tika pārcelts uz Berlīnes universitāti, kur viņš pievērsās filozofijai un sāka nopietni strādāt pie doktora darba.

Neieguvis cerēto lektora darbu, viņš pievērsās žurnālistikai, kur guva labus panākumus, rakstot galvenokārt par politiskiem un sociāliem jautājumiem, un 1842. gadā kļuva par Rhenish Gazette redaktoru. Prūsijas valdība avīzi slēdza, un 1843. gadā, tikko apprecējies, Markss ar savu sievu Ženiju devās uz Parīzi, kur sāka rakstīt Vācu-Franču Gadagrāmatām. Darbs tur neturpinājās ilgi, jo izdevumā pausto revolucionāro ideju dēļ Prūsija izsniedza orderus to redaktoru arestam, kā rezultātā Markss pat gribēdams nevarēja atgriezties Prūsijā, tādēļ viņš izvēlējās palikt Francijā, kur izstrādāja savas politiskās un filozofiskās idejas un uzsāka draudzību un sadarbību ar Frīdrihu Engelsu.

1847.gadā Markss devās uz Londonu, lai apmeklētu jaunas organizācijas – komunistu līgas – kongresu. Tur viņam ar Engelsu tika pasūtīts uzrakstīt vienkāršu līgas doktrīnas deklarāciju. Šī deklarācija – Komunistiskās partijas manifests – tika publicēta 1848. gadā. Ap šo laiku Markss jau bija ieguvis sliktu politisko slavu Prūsijā, Francijā un Beļģijā, līdz ar to 1849. gadā viņš ar ģimeni pārcēlās uz Londonu, kur arī nodzīvoja visu atlikušo mūžu. Neskatoties uz daudzajām grūtībām, finansiālo līdzekļu trūkumu un daudzu ģimenes locekļu nāvi, Markss tomēr turpināja intensīvi strādāt, sarakstot virkni rakstu, kā arī grāmatas Kapitāls melnrakstu, vienlaikus iesaistoties dažādās politiskās debatēs un diskusijās.

Ap piecdesmit gadu vecumu viņa idejas sāka gūt atzinību. 1872. gadā Kapitālu pārtulkoja krievu valodā, un tas ieguva lielu popularitāti. Markss ap to laiku jau bija labi zināms un uzturēja regulārus kontaktus ar līdzīgi domājošiem teorētiķiem visā Eiropā. Sākotnēji viņš lasītājiem bija pazīstams kā proletariāta cīņas teorētiķis, kurš noformulēja, ka politisko interešu pamatā ir ekonomiskas intereses, turklāt Markss ir sniedzis līdz šim vislabāko skaidrojumu tam, kā tehnoloģiskās izmaiņas ietekmē sociālo attīstību. Markss, pateicoties saviem darbiem, kuru uzrakstīto tekstu daudzums ir apbrīnojams, ir atstājis dziļu nospiedumu cilvēces attīstībā vairākiem gadu simteņiem uz priekšu.

Autors: Kārlis Markss
Nosaukums: Kapitāls
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Izdošanas gads: 2010
Izdevums sagatavots pēc 1973. gadā izdevniecībā
“Liesma” publicētā darba
Redaktors: E. Vaivars
Lappušu skaits: 728
ISBN: 978-9934-0-1147-4

 uzzini-cenu

Scroll To Top