Krāt pensijai nekad nav par agru

Krāt pensijai nekad nav par agru

Aptuveni vienu gadu vēlāk, kopš sāku intensīvi interesēties par naudas pārvaldīšanas prasmēm, 2008. gadā atvēru savu kontu 3. pensiju līmeņa uzkrājumu veidošanai. Vēlos nedaudz atskatīties uz pensiju fonda sniegumu un iedrošināt pievērsties šai nodarbei arī tevi.

2015. gada janvāra vidū “Finanšu un kapitāla tirgus komisija” (FKTK) publicējusi pētījumu par Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību. Tā rezultāti mani nepārsteidz, taču tajos būtu vērts iedziļināties. Vairāk kā puse aptaujāto uzskata, ka cilvēkiem finanšu plānošanu vecumdienām būtu jāuzsāk vēl nesasniedzot 35 gadu vecumu, lai gan tajā pašā laikā privātajos pensiju plānos šobrīd ir iesaistījušies tikvien kā 14% respondentu.

Turklāt 75% atzīst, ka viņu ienākumi pensijas vecumā noteikti nenodrošinās viņiem tādu dzīves līmeni kādu viņi ir iecerējuši, tomēr 82% iedzīvotāju joprojām plāno paļauties tikai uz valsts garantēto pensiju vien. Vai tu arī domā rīkoties līdzīgi, atbildību par savām vecumdienām novelt uz valsti, vai tomēr ņemsi grožus savās rokās?

Kas attiecas uz mana pensiju līmeņa konta sniegumu, tad, atņemot visas apkalpošanas izmaksas, tā pieaugums pa visu periodu kopā ir bijis aptuveni 4%, taču, manuprāt, pieaugums šajā gadījumā nav tas svarīgākais, bet gan apziņa, ka tev veidojas uzkrājumi. Rupji rēķinot, šo gadu laikā, to pat īsti nemanot, man ir izdevies novirzīt 3. līmeņa pensijas uzkrājumiem vidēji 200 euro gadā.

Kā es to paveicu? Regulāri sperot pa vienam mazam solītim. Studiju laikā tie bija nieka 5 euro mēnesī, retāk 10 vai 15, līdz beidzot nostabilizējās ienākumi un es izveidoju sev regulāru ieradumu novirzīt ne vairāk un ne mazāk kā 10% no saviem ienākumiem pensiju 3. līmenī.

Protams, stāvus bagāts šādā veidā nekļūsi, jo tas nav arī pensijas fondu mērķis, taču skaidrs ir viens, ka ilgtermiņā būšu daudz labākā situācijā, nekā mani līdzgaitnieki, kas naudu nemaz neuzkrāj. Turklāt šim procesam ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālo “krāšanu zeķē”:

  1. Tu saviem uzkrātajiem naudas līdzekļiem nevari piekļūt iekams neesi sasniedzis 48 gadu vecumu, kas samazina iespēju iztērēt naudu pirms laika.
  2. Par ieguldījumiem 3. pensiju līmenī katru gadu, aizpildot deklarāciju, ir iespēja saņemt nodokļu atmaksu 23% apmērā (iepriekš 24%). Šos naudas līdzekļus ieteiktu atkal novirzīt uzkrājumiem, tādējādi paātrinot uzkrājumu veidošanos.
  3. Uzkrāto kapitālu pēc 48 gadu vecuma sasniegšanas var izņemt pilnā apmērā vai pa daļām, kā arī uzkrāto kapitālu iespējams nodot mantojumā citai personai.

Tie ir tikai daži ieguvumi, kas nāk koplektā ar iespēju pašiem veidot stabilu finansiālo nākotni sev un savai ģimenei.

Kas attiecas uz iepriekš pieminēto pētījumu, FKTK galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste finanšu pratības jomā Ieva Upleja par Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību izsakās šādi:

Protam samērā labi risināt uzdevumus un visu sarēķināt ikdienas finanšu lietās, taču joprojām vissliktāk Latvijas iedzīvotājiem veicas ar ilgtermiņa finanšu plānu veidošanu un līdzekļu atlicināšanu tālākai nākotnei.

Jāatzīst, ka uzkrājumu veidošanas procesa sākumā vienmēr pārņem visai muļķīga sajūta, jo kontā principā krājas graši, taču visa pamatā, līdzīgi kā jebkuru uzkrājumu veidošanā, ir laiks. Laiks, kura mums jaunajiem ir atliektiem galiem, taču vai mēs visi šo laiku izmantojam mūsu finansiālās stabilitātes veicināšanai? Neļauj šai neveiklajai sajūtai tevi apturēt no uzkrājumu veidošanas, jo šobrīd esmu gandarīts par rezultātu un priecājos, ka toreiz pieņēmu lēmumu atvērt kontu 3. pensiju līmeņa uzkrājumu veidošanai.

Un kas tevi attur no pensijas uzkrāšanas jau šodien?

Domāt par pensiju vēl nenozīmē darīt, jo atceries, krāt pensijai nekad nav par agru, ir tikai par vēlu!

Vairāk par noguldījumiem pensijai lasi šeit:
Privātie pensiju fondi
Vairāk par iedzīvotāju finanšu pratības pētījumu lasi šeit:
Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja 2014

Bez mērķtiecīgām darbībām šodien, mēs varam aizmirst par finansiālu stabilitāti nākotnē.Ričards Pāns

Scroll To Top