Latviešu sakāmvārdi un parunas par naudu un bagātību

Latviešu sakāmvārdi un parunas par naudu un bagātību

Sakāmvārdi ir atsevišķu cilvēku un nereti pat veselu tautu uzskatu un pārliecību kopums visīsākajā tās izteiksmes formā, kas ļaužu vidū gadu gadiem krājusies un veidojusies pieredzes ceļā. Ar sakāmvārdiem iepriekšējo paaudžu zināšanas tiek nodotas nākamajām, tādējādi jauno paaudzi sagatavojot skaudrajai dzīves skolai. Šeit apkopotie latviešu sakāmvārdi un parunas par naudu un bagātību dažādos un reizēm pat pretstatītos veidos atspoguļo mūsu senču attieksmi pret tām.

Nauda un tās daba

Nauda nesmird.

Laiku nevar nopirkt par naudu.

Laiks ir nauda; ko dari, to dari drīz.

Nauda pelna naudu, nabadzība dzen nabadzībā.

Par naudu pat velns danco.

Ja nav naudas ķešā, vari palikt bešā.

Kad nav, lai nav.

Par naudu visu var dabūt, tik tēvu un māti vien ne.

Par naudu visu var nopirkt, izņemot prātu un veselību.

Par naudu velns danco un Dievs piedod grēkus.

Par naudu velns bērnu auklē.

Naudas lietu nekad nesagaidīsi.

Kur naudas ieraušana, tur nav dzīvības taupīšana.

Manta – tā ir neganta.

Nauda ir labs kalps, bet bīstams kungs.

Taupība un krāšana

Vienu kumosu ēd par otru gādā.

Taupība labāka par bagātību.

Kas netaupa graša, nav vērts ne rubļa.

Kas kapeiku netaupa, pie rubļa netiek.

Taupība nav skopums.

Krāj rudenī, tad būs ziemā.

Taupi maizi, netaupi darbu!

Kapeika rubli sargā.

Rublis bez kapeikas nav pilns.

Grauds pie grauda – salasās pilns mēriņš.

Nieciņš ar nieciņu sieciņu iztaisa.

Taupi jaunumā, tad būs vecumā.

Jaunībā krāsi – vecumā ņemsi.

Ko jauns sataupīsi, to vecs atradīsi.

Taupa, taupa, pēc ne sunim, ne kaķim, ne pašam.

Ēd raušus, lai maize taupās.

Aizdošana, parāds, skopums

Labs esi aizdodams, vēl labāks neaizdodams.

Aizdots nepelēs.

Drīzāk no zoss auzu dabūsi nekā no bagāta palīdzību.

Ar vienu roku dod, ar otru ņem.

Aizdod naudu, nopērk naidu.

Kur naudas aizņemšanās sākas, tur draudzība beidzas.

Draugam dosi – no ienaidnieka atprasīsi.

Labāk otram dot nekā no otra lūgt.

Labāk dot nekā ņemt.

Dod, Dieviņ, otram dot, ne no otra gauži lūgt.

Parāds nepūst. Sīkstulis mūžam nabags.

Palienēta drēbe spiež.

Labāk ar tukšu vēderu apgulties, nekā ar parādiem piecelties.

Parāds grūti maksājams.

Parāds nav brālis.

Parādu atdos, kad pūcei aste ziedēs.

Apēstu maizi grūti pelnīt.

Lēta jemšana, bet grūta maksāšana.

Vairāk parādu kā matu uz galvas.

Tas jau parādos līdz ausīm.

Dēlam tēva parādi jāmaksā.

Skopums – vislielākā nabadzība.

Skopam cilvēkam grūta dzīve.

No otra grib, pats nedod.

Kas jautā, vai gribi – tas labprāt nedod.

Papriekšu tavu, pēc – katrs savu.

Pats neēd, citam nedod.

Ne citam dod, ne pats ņem.

Sēž kā suns uz vezuma – pats neēd, kazai arī nedod.

Skopais uz sava tīruma citam akmeņa nedod nosisties.

Skopam žēl pat paēst.

Tam jau roka trīc, otram dodot.

Skopa, skopa vāverīte otru māsu nemieloja.

Suņam desa kaklā nestāv.

Pie kaķa speķi meklēt velti.

No suņa nevar desu pirkt, no beķera – miltu.

Prasi suņam gaļu.

Pa velti ij pa ausi nesit.

Izšķērdība, mantkārība

Viegli iegūts – viegli aiziet.

Kā nācis, tā gājis.

Kas viegli sapelnīts, to viegli iztērē.

Izšķērdība badam tuva radiniece.

Izšķērdība – vieglprātības meita.

Pēc liela krājēja nāk liels izšķērdētājs.

Ko krājējs sakrāj, to tērmanis iztērē.

Ko vecais ar skopumu sarauš, to jaunais ar vieglumu aizlaiž.

Tas jau pēc naudas vai ūdenī lec.

Tas par rubli no baznīcas jumta uz ecēšām lēks.

Tas jau par santīmi dzen uti uz Rīgu.

Jo ir, jo gribas.

Jo badam ir, jo bads grib.

Jo ēd, jo apetīte rodas.

Jo dzer, jo slāpst.

Jo vairāk ir, jo vairāk gribas.

Elles krāsns un kunga vēders nav piepildāmi.

Kungam kunga vēders, bez pūra nepiepildīsi.

Nauda un vara

Nauda valda pasauli.

Kur zelts iet pa priekšu, tur visi ceļi vaļā.

Ar zelta atslēgu visas durvis var atslēgt.

Ja tev ir nauda, tu vari pat velnam likt kokā rāpties.

Zelts ir pasaules atslēga.

Nauda rokā visus loka.

Kur nauda runā, tur taisnība klusē.

Kad nauda runā, patiesība cieš klusu.

Kam nauda, tam vara.

Kam maks, tam tiesa.

Kam nauda, tam vara; kam spēks, tam maize.

Valdniekam garas rokas – tālu sniedz.

Lieliem kungiem ir garas rokas.

Trūkums, nabadzība, bagātība

Bads māca lūgties, trūkums diedelēt.

Kad makā neskan, tad gudrības trūkst.

Ko viens nopelna, to otrs apēd.

Pliks kā baznīcas žurka.

Tukšs kā vēzis no taukiem.

Tukšs kā izšauta plinte.

Pliks kā zirnis.

Viena roka tukša, otrā – nekā.

Putra grāvī, maize muižā.

Kalpam tukšums klētī, tukšums kabatā.

Ne pie mutes, ne pie rokas.

Nav ne ko kost, ne ko jozt.

Nedz mutē liekamais, nedz sēkla.

Ko līdz plikam kažoks, ja tas citam mugurā.

Visa manta mugurā, bagātība vēderā.

Dzīvo no rokas mutē.

Ko līdz maks, kad nav naudas.

Kam nav nekā, tam nav ko zaudēt.

Kas nabaga bērnam kliņģeri dos.

Paēdis neēdušo nesaprot.

Kur cinīts, tur mājiņa, kur kalnīts, tur muižiņa.

Bagāts nabagam nav brālis.

Zābaks vīzei nav brālis.

Paēdušais nezina, kā ir izsalkušam.

Kas bagātam bēdas, ka nabas iet kājām.

Ne visi, kas jūdz, brauc.

Kas ēdis zirgu, lai ēd ragavas.

Tas zirgs, kas auzas pelna, tās nedabū.

Mazam zirgam katrs mugurā.

Nabagus ikviens spaida.

Pasaule par māju, debess par jumtu.

Velēna galvā, spieķis rokā.

Kalpam kalpa mūžs.

Kalps, kalps, kārumnieks, nekāro, ko saimnieks ēd.

Atdodi kungam tiesu, pats kar tarbu kaklā.

Pliku zagli pakar, brangu zagli neaizskar.

Nazis tā nekož, kā zemnieks par junkuru tapis.

Jo bagāts, jo nabags.

Bez vīžu valkātāja nebūtu samta valkātāja.

Kad arājs nears, tad kungs ar karieti nebrauks.

Bagāts velk ādu nabagam, nabags – kartupelim.

Nabadziņš ar bēdām kaujas, bagātais ar mantu kraujas.

Bagātam vārti vaļā tur, kur viņš grib, bet nabagam tu, kur jau ir.

Bagātam visur gods.

Bagāto atrod dziļākajā kaktā, nabagu ne uz klajuma.

Bagātam i velns naudu rauš.

Bagāts gudrs arī bez gudrības.

Bagātais liels bez galvas.

Kam bites dārzā, tam medus lēts.

Bagāts dara kā grib, nabags – kā var.

Dzīve ir paradīze bagātiem, bet nabagiem elle.

No darba bagāts nebūsi, bet līks.

Avots: “Latviešu sakāmvārdi un parunas”, Apgāds Zvaigzne ABC 2014

Scroll To Top