Studentiskie pasīvie ienākumi

Studentiskie pasīvie ienākumi

Šodien pastāv neskaitāmi daudz peļņas iespēju kā fiziskajā, tā arī virtuālajā pasaulē. Bieži peļņas iespējas ir mums tepat deguna priekšā, taču līdzšinējā pieredze mums nereti neļauj tās pamanīt vai adekvāti novērtēt. Man pašam tā reiz gadījās, līdz es sāku domāt citādi.

Studiju laikā es beidzot saņēmos un piereģistrējos portālā Atlants.lv, ar domu, ka var jau pamēģināt un galu galā, darbi universitātē tiek rakstīti šā vai tā, tāpēc nolēmu, ka zaudēt jau nav ko. Tā nu es sāku pievienot savus izstrādātos referātus, esejas un citus darbus, kuriem pēc to nodošanas, šķiet, tāpat nebūtu bijis cita pielietojuma, kā tikai liekas vietas aizņemšana manā datorā. Domāju, ka tāda situācija ir daudziem, jo īpaši studentiem, kad darbi ir uzrakstīti, veiksmīgi aizstāvēti, pēc tam viņi vienkārši dīkstāvē kaut kur dziļi iekš “My Documents” tā arī mājo, vai arī pārceļo uz ārējo datu glabātuvi. Tad kādēļ viņus nelikt pie darba, kas nestu ienākumus, arī tad, kad pats saldi guli, un vēl ilgi pēc tam, kad studiju gaitas jau ir pabeigtas?

Toreiz aptuveni divu gadu laikā es kopumā pievienoju 10 pēc manām domām veiksmīgākos studiju darbus, kuri ģenerē man ienākumus vēl joprojām. Neteikšu, ka šie darbi man nestu patiesu bagātību, taču kā pasīvais ienākums tas sevi jebkurā gadījumā attaisno. Ja uz to paraugās no investīciju pasaules skatu punkta, tad 22 mēnešu laikā, kopš mani darbi bija pievienoti Atlants.lv datubāzei kopā bija atnesuši Ls 6,69. Protams, palūkojoties uz šo ciparu, nekas dižs pirmajā mirklī nešķiet, taču ja to pārvērš ikmēneša peļņas apmēros, tad skatam paveras visai vērā ņemama aina. Veicot pavisam vienkāršus aprēķinus noskaidrojas, ka šo darbu ģenerētā peļņa ir 4,54 procenti mēnesī. Kas ir nedaudz labāks rādītājs nekā termiņdepozītam un tikai mazliet sliktāks kā obligācijām. Tas nozīmē, ka ieguldījums studentiska pasīvā ienākuma veidošanā var atnest visai pieklājīgus ienākumus ilgtermiņā, jo īpaši ar nosacījumu, ja šai nodarbei pievēršas tā pa nopietnam.

Par labu šim variantam spēlē vēl fakts, ka patiesībā jau netiek ieguldīta nauda, bez kuras, protams, neiztikt citu veidu investīcijās, tādēļ vien var droši apgalvot, ka šeit darbojas bezzaudējuma princips. Vai tev nešķiet vienkārši muļķīgi neizmantot bezzaudējuma investīciju iespēju? Nenoliegšu, ka ar šo naudu neko dižu nepasāksi, taču kuram gan nav gadījusies vajadzība kādu darbu lejupielādēt no tā paša Atlants.lv? Šādi ienākumi tev to ļautu kompensēt, bez vajadzības aiztikt savu fizisko naudu, kuras, kā pieņemts uzskatīt, studentam tāpat nav neko daudz.

Protams, ir dzirdēti stāsti, ka netiekot izmaksātas it kā godīgi nopelnītās autoratlīdzības, taču šajā ziņā varu spriest tikai par sevi, jo pieskaitu sevi pie Atlants.lv veiksmesstāstiem, jo Atlants.lv jeb SIA “CDI” toreiz tik tiešām izmaksāja man pienākušos autoratlīdzību. Nevaru apgalvot, ka zinu, kas bija par iemeslu tam, ka šī atlīdzība man tika izmaksāta, taču ja tā labi padomā, tad neticībai, ka nauda varētu netikt samaksāta, nebūt nebija pamata. Ņemot vērā to, cik to darbu tur tomēr ir daudz, ir jāpieņem par pašsaprotamu, ka šī sistēma strādā, pretējā gadījumā, tur savus darbus neviens nepublicētu. Kas attiecas uz paziņojumiem par plaģiātismu, tad vienīgais, ko varu ieteikt, salikt VISAS atsauces, jo tas varētu būt viens no galvenajiem autoratlīdzības neizmaksāšanas iemesliem.

Palūkojoties atpakaļ, nedaudz nožēloju to, ka nepiereģistrējos šajā vietnē jau krietni agrāk, turklāt, ja vēl šai padarīšanai es būtu pievērsies daudz nopietnāk, pieļauju, ka man neietu sliktāk kā šīs nodarbes lietpratējiem, kuri pēc Atlants.lv datiem pelna līdz pat vairākiem simtiem eiro mēnesī, kas nebūt nav slikti papildus ienākumi, jo īpaši studentiem. Jāatzīst, ka arī pati Atlants.lv biznesa ideja ir ievērības cienīga, no kuras ir vērts mācīties, lai radītu arvien jaunus perspektīvus biznesa projektus Latvijā un varbūt arī pasaulē!

Vairāku mazu iespēju izmantošana mūs aizvedīs turp daudz ātrāk, nekā gaidot, kad nāks viena liela.Hjū Allens

Scroll To Top