Pieaugšana (Grāmatas apskats)

Pieaugšana (Grāmatas apskats)

Domāju ikviens mēs kādā brīdī bērnībā esam gribējuši ātrāk kļūt pieauguši, lai lietas varētu darīt pa savam, taču tikai retais patiesībā apzinās, ko nozīmē būt pieaugušajam, un interesanti – kurā brīdī mēs drīkstam sevi par tādu dēvēt?

Šo miglu kliedēt mēģina kāda 28 gadus jauna rakstiece, kura izveidoja blogu, lai tajā dalītos savā pieaugšanas procesā, jo viņa ir pārliecināta, ka pieaugšanai nav noteiktas robežšķirtnes, ka tas drīzāk ir process, nekā galamērķis. Reizēm pat tad, kad pēc visiem rādītājiem mēs skaitāmies pieaudzis cilvēks, brīžam rīkojamies infantīli, kas tikai norāda uz to, ka ir situācijas, kurās mēs paši apzināti vai neapzināti vēlamies palikt bērnišķīgi.

Tomēr pastāv viens nepārprotams signāls, kas norāda uz to, ka esam pelnījuši tikt dēvēti par pieaugušiem – kā norāda grāmatas autore, tas ir brīdis, kad paši sākam pirkt tualetes papīru!

Lūk, šādas un virkne citas lietas, nianses un dzīves situācijas liecina par pieaugšanas procesu, kas visticamāk pavadīs mūs visu mūžu, un par tām raksta Kellija savā blogā, kas vēlāk pārtapis grāmatā “Pieaugšana”.

Protams, ņemot vērā šī bloga ievirzi, mani visvairāk interesēja padomi, kādus viņa varētu dot jauniešiem finanšu jautājumos, jo spēja saprātīgi rīkoties ar sev pieejamiem naudas līdzekļiem, ir pieauguša cilvēka priekšrocība, un man par prieku finanšu jautājumiem ir veltīta vesela nodaļa. Lai arī autore uzskata, ka domāt par katru centu ir tik nūģisks un apnicīgs pienākums, tomēr personīgi ir pārliecinājusies, ka tas ir jādara. Lūk dažas lietas, ko viņa saka:

Labākais stimuls iemācīties prasmīgi rīkoties ar naudu ir tas, ka neprasme ar to rīkoties sagādā briesmīgus kreņķus.

Vai, piemēram, viņas domas par mūsdienu jaunatnei ļoti raksturīgo nevēlēšanās strādāt viņiem šķietami nepievilcīgu darbu:

Nav nekāda pamata domāt, ka tu esi pārāk laba kādam darbam, ja tev nav nekāda. Turklāt darba pārrunās jautājums par algu dos vēlamo rezultātu tikai tad, ja spēsi kaut kā apliecināt savu vērtību.

Visbeidzot pērle tiem, kuriem patīk nodarboties ar “lūringu” reizēs, kad makā pūš vējš:

Staigājot pa veikaliem bez naudas, tu līdzinies tievējošai resnītei, kas cenšas gūt kādu prieciņu, vērojot, kā citi mielojas ar sulīgu steiku.

Skaidrs, ka agrāk vai vēlāk ikvienam dzīvē pienāks brīdis, kad būs jāpamet vecāku ligzda un jāņem dzīves kuģa vadība savās rokās, un tiem, kuri kuģa vietā būs dabūjuši laivu ar vienu airi, grāmatā sniegtie padomi lieti noderēs. Galvenais – nezaudēt galvu un dzīvotprieku!

Par autoru

Kellija Viljamsa ir dzimusi Luiziānā un kopš tā laika dzīvojusi četros dažādos štatos. Viņa ir beigusi Ņūorleānas Lojolas universitāti un septiņus gadus strādāja par ziņu reportieri līdz sāka piedāvāt savus pakalpojumus kā frīlancere. Viņa ir rakstījusi sleju medijam The Daily Beast un iepriekš stādājusi par oficianti ar savu naktsdzīvi slavenajā Burbona ielā.

Savā brīvajā laikā viņa lasa, dejo, nodarbojas ar rokdarbiem, apceļo mazus miestus, ģērbj tautastērpus un meklē visas iespējamās sarkano toņu lūpukrāsas.

Autors: Kellija Viljamsa Brauna
Nosaukums: Pieaugšana
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Izdošanas gads: 2014
Tulkojums latviešu valodā: Karīna Tillberga
Redaktors: Kristīne Kupce
Lappušu skaits: 272
ISBN: 978-9934-0-4525-7

 uzzini-cenu

Scroll To Top